Saulaini un krāšņi ir aizritējuši Ilonas Brūveres autobiogrāfiskās grāmatas “Citādā dzīve”, ko izdevusi mākslas telpa “Aminori”, atklāšanas svētki Eduarda Smiļģa Teātra muzeja dārzā. Autori ieradās sveikt gan draugi un kolēģi, gan režisores, scenāristes un publicistes talanta cienītāji.
Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās tādas sabiedrībā atpazīstamas personības kā režisors Viktors Runtulis, aktieri Indra Burkovska, Raimonda Vazdika, Ieva Aleksandrova-Eklone, Juris Strenga, Dainis Gaidelis, gleznotāja Frančeska Kirke, “Sinfonietta Rīga” izpilddirektors Gints Ozoliņš, Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, kino kritiķe Daira Āboliņa, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētajā Marta Bite, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, prof. Dāvis Sīmanis. Tāpat vairāki režisores kolēģi no radio, televīzijas un citiem medijiem, kā arī kino jomas. Uz Āgenskalnu ar ziediem steidza arī autores skolas biedrene Karīna Pētersone, žurnālists un producents Gints Grūbe, televīzijas žurnālisti Ilze Strenga un Jānis Lācis, radio žurnāliste Inta Zēgnere, fotomākslinieki Gvido Kajons, Andris Zēgners, Inta Ruka, Māris Zemgalietis un Leonīds Tugaļevs, mākslinieces Inga Brūvere, Nele Zirnīte un citi.
Svētki norisinājās sirsnīgā gaisotnē, piesaistot 120 viesu, režisores kolēģu un viņas talanta cienītāju. Uz vairākiem ekrāniem Smiļģa dārzā pie strūklakas un Stikla salonā varēja skatīt fragmentus no režisores Ilonas Brūveres desmit filmu-izrāžu cikla “Dāmu paradīze”. Tāpat brīvdabas seansā baudīt īsmetrāžas kino izlasi, kas atšķiras no ierastās konkrētā filmu producēšanas laikposma stilistikas, runājot citā, autorkino valodā. Par sensacionālu notikumu svētku ietvaros kļuva īsfilmas “JAUNIE” izrādīšana, kas Rīgas kinostudijā producēta 70. gados, pieņemta redakcijā izradīšanai kinoteātros 1978. gadā, bet valsts kinoarhīva plauktos atrasta tikai 2023. gadā.
Pēc brīvdabas kinoseansa un pakavēšanās pie svētku galda pasākuma rīkotāji aicināja uz dziedātājas Antas Eņģeles koncertu.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, sveicot kinorežisori un autori ar grāmatas “Citādā dzīve” iznākšanu “Aminori” apgādā, kā arī apaļo darba jubileju, pasniedza kinorežisorei īpašu Kultūras ministrijas atzinības rakstu par mūža ieguldījumu kino mākslas daudzveidībā un kultūrvēstures bagātināšanā.
Brūveres grāmata “Citādā dzīve” atspoguļo spilgtākos viņas dzīves notikumus no aizvadītā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz šodienai Latvijā un Vācijas Federatīvajā Republikā, paralēli iezīmējot katras desmitgades tendences Rietumeiropas domāšanā un modē aiz dzelzs priekškara.
Grāmata sola krāsainu un košu tikšanos ar vācu kino dižgariem un televīzijas jomas ikdienu, atklājot daudz nezināmā par režisores dzīvi un radošo darbu laika posmā, kad Brūvere strādā Federatīvajā Vācijā.
“Citādā dzīve” atvēršanas svētkos autore parakstījusi 70 grāmatas. Biogrāfiskajā darbā vairāk nekā trešdaļa lapu ir ilustrētas ar filmu plakātiem, kino fragmentiem, kolēģu portretiem no personīgā arhīva un izcilu Latvijas fotogrāfu darbiem, kur režisore ir redzama foto modeles lomā. Grāmatā bez autobiogrāfiskiem faktiem, sarunu un scenāriju fragmentiem par kino, atrodamas sajūtas un noskaņas, kas ļauj mums iejusties 410 lappušu apjomīgajā izdevumā kā filmā. Grāmatas mākslinieks ir režisores dzīvesbiedrs Artis Rutks, redaktors Vents Zvaigzne. “Citādo dzīve” jaunnedēļ būs nopērkama Latvijas grāmatnīcās un mākslas telpā “Aminori”.
Kinorežisores apaļais jubilejas gads noslēgsies 23. novembrī, kad kinoteātrī “K Suns” izrādīs Brūveres pilnmetrāžas filmu izlasi, aptverot gan Nacionālā kino centra, gan Hamburgas Filmu fonda atbalstītās filmas.
Dokumentālās prozas “Citādā dzīve” atklāšanas svētku organizators – Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar mākslas telpu “Aminori” un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeju. Atbalsts Valsts Kultūrkapitāla fonds, pasākumu izgaismoja "Gaisma un skaņa".
Informācija uzziņai par kino un TV režisori, producenti un scenāriju autori Ilonu Brūveri:
Ilona Brūvere sabiedrībā pazīstama arī kā žurnāliste, pirmā izklaides izdevuma “Nakts” dibinātāja (sadarbībā ar Ilmāru Latkovski) un avīzes galvenā redaktora vietniece, vēlāk Brūvere vadījusi kultūra nodaļu “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, kā arī desmit gadus bijusi redaktore un režisore Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā.
Brūvere ir vairākkārtēja nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominante un laureāte. Kinorežisores dokumentālā pilnmetrāžas spēlfilma "Mana pasaule Parīze, Berlīne, Londona, Roma" par dzīvi Latvijas laukos 2002. gadā atzīta par labāko gada videofilmu televīzijā, iekļauta Starptautiskā filmu festivāla PRIX Europe oficiālajā programmā, bet “Lielo Kristapu” režijā Brūvere saņem par filmu “Versija Vera” 2012. gadā.
Ilona Brūvere ievērojamu dzīves un radošās darbības posmu aizvadījusi Vācijas Federatīvajā Republikā, kļūstot par pirmo latviešu režisori, kura ar saviem darbiem piedalījusies Oberhauzenes, Hamburgas, Frankfurtes pie Mainas, Lībekas, Duisburgas un Berlīnes kino festivālu oficiālajās programmās. Latvijā kā autore, režisore un producente veidojusi arī krāšņas Rīgas svētku ceremonijas – “Brīnišķīgais balagāns”, “Rīgai 800”, “Sapnis vasaras naktī” Kronvalda parkā, kā arī “Dāmu paradīze 1900-2000”ar desmit filmām-izrādēm par Eiropas modes vēsturi Rīga Eiropas Kultūras galvaspilsētas ietvaros.
Patlaban ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu režisore strādā pie scenārija pilnmetrāžas spēlfilmai “Baņķieris”.
