FERA vadlīnijas režisoru līgumiem

Publicējam Eiropas audiovizuālo darbu režisoru organizāciju federācijas /Federation Europeenne des Realisateurs de l’Audiovisuel, saīsināti FERA, vadlīnijas režisoru līgumu sastādīšanai (tulkojums no angļu valodas).

Ar vadlīnijām oriģinālvalodā var iepazīties un tās lejupielādēt šeit:

http://www.filmdirectors.eu/fera-directors-contract-guidelines/

Kādēļ nepieciešams publicēt Režisora līguma vadlīnijas?

Rezisors ir vissvarīgākais radošais spēks filmas veidošanā, iedzīvinot scenāriju ar kinematogrāfisku redzējumu, sakausējot visu pārējo līdzstrādnieku radošo pienesumu mākslinieciski vienotā veselumā. Lai to paveiktu, katram rezisoram nepieciešams partneris, kas veic finansiālo un administratīvo kontroli. Efektīga sadarbība starp viņiem abiem ir būtiska jebkurai filmai. No radošā viedokļa scenārija autors, ja tas nav pats režisors, parasti ir galvenais režisora partneris, tomēr šis dokuments skar vairāk juridiskos nevis radošos jautājummus.

Saskaņā ar Eiropas likumiem visiem kino un televīzijas režisoriem pieder vai nu autortiesības vai “copyright” uz viņu darbiem, nereti kopā ar producentu vai finansētāju. Šim augstajam juridiskajam statusam jābūt precīzi atspoguļotam labi sastādītā līgumā. Diemžēl, tā tas ir reti, atskaitot Franciju un dažas Ziemeļvalstis.

Šīs Līguma vadlīnijas ir iecerētas nolūkā informēt Eiropas režisorus un palīdzēt viņiem panākt kvalitatīvākus līgumus. Tas ir pirmais solis FERA kampaņā harmonizēt Eiropas režisoru tiesības, līguma terminus un nosacījumus, kā tie izriet no labas prakses koncepta, it īpaši attiecībā uz sabiedriski (valsts) finansētām filmām.

Tomēr šīs vadlīnijas nav domātas vienīgi režisoriem. Mēs vēlamies palīdzēt visiem Eiropas producentiem, finansētājiem un mediju juristiem apzināties režisora bieži viegli ievainojamās tiesības. Tās ne tikai nāk par labu režisoram, tās ļauj ietaupīt līdzekļus, nodrošinat ražošanas efektivitāti un aizsargāt gatavo darbu no destruktīvas iejaukšanās to izrādot uz ekrāna.

Šodien vairāk nekā jebkad agrāk, kad filmu budžeti izjūt krīzes spiedienu un pieaug interneta pirātisms, režisoriem un producentiem jāstrādā cieši kopā, ja gribam, lai Eiropas filmas tiktu pienācīgi veidotas un izplatītas skatītājiem visā pasaulē.

Pīrss Hagards (Piers Haggard)

Vice prezidents un FERA valdes priekšsēdētājs

1.Līguma kontroles lapa

Īss visu elementu uzskaitījums, kam jāietilpst katrā režisora līgumā

2.Termini un nosacījumi

Līguma punkti, formulējumi, definīcijas, termini un nosacījumi, kas pēc FERA ieskatiem ir nepieciešami, lai aizstāvētu režisorus viņu darbā un palīdzetu radošajā procesā. Dažās valstīs daudzi no tiem ir norma, citās tie nav zināmi un ir jāievieš – kas ir viens no šo Vadlīniju mērķiem.

3.Ekonomiskās tiesības

Galvenās režisora ekonomiskās tiesības, izmantojot viņa darbu, kas nav samaksa par tiešo režijas darbu, un kā šīs tiesības ideālā būtu jāapmaksā

4.Radošās un morālās tiesības

Nepieciešamas, lai jebkuršs režisors spētu veikt savu uzdevumu visaugstākajā radošājā līmenī

2.3. un 4 daļas punkti kopumā atbilst 1.daļā minētajai secībai.

1. Līguma kontroles lapa

Katrā valstī sekojošiem pantiem un punktiem jābūt precīzi definētiem jebkurā režisora līgumā. Strikti jānodala panti, kas attiecas uz režisora darbu (alga, termiņi, darba nosacījumi u.t.t.) no tiem, kas attiecas uz tiesību nodošanu (maksa par izmantošanu, tiesību nodošanas ilgums ut.t.). Dažās teritorijās, piemēram Francijā, par režisora darbu un darba izmantošanas tiesībām slēdz atsevišķus līgumus.

Līgumslēdzēja puses un to kontaktinformācija:

Producējošā firma/ Darba devējs

Finansētājs/ Studija (ja atšķiras)

Aktīvā (norīkotā) producenta vārds

Režisora vārds

Režisora firma (ja ir)

Režisora aģents vai juridiskais pārstāvis

Režisora autortiesību kolektīvās pārvaldes biedrība

Projekts:

Darba nosaukums

Literārais pirmavots (ja ir)

Iespējamais garums

Prioritārais tirgus

Nosacījumi un apstākļi, pie kuriem samaksa ir garantēta (“pay or play”)

Piedāvātais budžets

Līguma elementi, ko drīkst atklāt pirms tā parakstīšanas

Atbildība par veselību un drošību

Līgums, līguma darbības laiks:

Sākuma datums

Projekta attīstīšanas periods (ja ir)

Galvenie līguma izpildes posmi

Līguma darbības laiks

Galīgais beigu datums (ja iespējams)

Ekskluzivitātes/ ne ekskluzivitātes periodi

Darba stundas/dienas

Brīvdienas un atpūtas dienas, brīvdienu apmaksa

Maternitātes/ paternitātes atvaļinājumi (ja nepieciešams)

Līguma darbības apturēšanas un pārtraukšanas nosacījumi

Samaksa par režiju:

Atalgojums par darbu režisējot filmu

Atalgojuma izmaksas posmi

Jebkādas atalgojuma izmaksas atlikšanas vai “ieguldījumi” (ja tādi ir)

Summas, kas likumīgi tiek uzglabātas vēlākai izmaksai (escrow arrangements)

Dienas naudas

Iemaksas pensiju fondos (ja nepieciešams)

Avansi (piemēram attīstīšanas periodā vai uz laiku apturot līguma darbību)

Režisora un nominētā producenta lomas:

Attiecīgās režisora un producenta atbildības jomas

Apstiprinājuma tiesības

Jurisdikcija un arbitrāža:

Jurisdikcija, kuras ietvaros līgums noslēgts

Domstarpību izšķiršanas kārtība

Titri:

Filmā vai programā un jebkurā citā filmas reklāmas materiāla (sk.arī Morālās tiesības)

Režisora mantisko tiesību nodošana:

(sk. Vadlīniju trešajā nodaļā)

FERA ieskatā visas producentam nodotās tiesības jāuzskaita Līgumā, atsevišķi vai

pa grupām, par katru minot teritorijas, termiņus un samaksas apmērus

Samaksa par mantiskajām tiesībām:

Par visu tiesību izmantosanu ir jāmaksā. Jābūt noteiktam samaksas veidam, piemēram,

tieši Režisoram vai ar autortiesību kolektīvās pārvaldšanas organizācijas, vai ar aģenta

starpniecību,kā arī nosacījumiem par pieeju izplatīšanas rēķiniem (rezultātiem) vai pārdošanas skaitļiem, lai parbaudītu Režisora daļu

Radošās tiesības un nosacījumi, morālās tiesības:

(sk. Vadlīniju ceturto nodaļu)

Režisoram nepieciešamas dažādas radošās tiesības, lai pienācīgi pildītu savus režisora

pienākumus. Radošās tiesības ir svarīgākā Režisora līguma daļa, un FERA uzņemas tās definēt un nosargāt filmas veidošanas procesa interesēs.

Morālās tiesības juridiski pieder režisoram kā privātai personai un tās nevienam nevar tikt nodotas. Līgumā precīzi jādefinē to izmantošana

Paraksts un datums:

Jebkuru līgumu Producentam/ Darba devējam un Režisoram kopa ar lieciniekiem jāparaksta un jādatē

 Darījuma memorands: (izvēles)

Darījuma memorands ir neobligāts īss ziņojums, ko lieto Amerikas Režisoru ģilde (Directors Guild of America), kurā īsi izklāstīti galvenie punkti, par kuriem vienojušies Producents/ Darba devējs un Režisors. Tas var būt lietderīgi, kad juristiem vai aģentiem nepieciešams ilgāks laiks, lai izstrādātu galīgo līguma tekstu. To kopā ar svarīgāko budžeta informāciju (top sheet) nosūta režisora pārstāvjiem uzreiz pēc vienošanās, tadējādi dodot iespēju Režisoram droši uzsākt darbu, kamēr vēl detalizēts līgums tiek sagatavots. Tiklīdz Līgums ir parakstīts, tas nekavejoties aizstāj Darījuma memorandu.

PIEZĪME. Kas ir Producents?

Vārdam “producents” līgumā var būt dažādas nozīmes. Šīs Vadlīnijas vadās no pieņēmuma, ka režisoru pieņem darbā (a) vai nu producents, kas vienlaicīgi ir arī galvenais tiesību turētājs vai arī (b) tiesību turētājs uzņēmums, finansētājs, vai “studija”, kas deleģēs kādu, kurš “producēs” filmu, tāpēc FERA uzstāj, ka līgumā vienmēr skaidri jānorāda nominētais producents, t.i. tā konkrētā persona, ar kuru režisors strādās pie filmas.

Maza budžeta filmās režisors dažkārt var būt partneris un/vai projekta iniciators nemaz nebūdams galvenais tiesību turētājs. Faktiski viņš vai viņa patiesībā noteic, vai dot darbu producentam vai no tā atbrīvot. Šādos gadījumos atsevišķi šo Vadlīniju punkti nav spēkā, bet citiem būtu jabūt stingrāk formulētiem. Šāda veida vienošanos izstrādei tiks veltītas īpašās Vadlīnijas.

2. FERA termini un nosacījumi

Šeit noteikti tie līguma termini un nosacījumi, kuriem FERA ieskatā jābūt skaidri iestrādātiem jebkurā režisora darba līgumā. Daudzi no tiem ir standarts dažās ES dalībvalstīs; citās tie īpaši jāakcentē, kā to dara šīs Vadlīnijas. Tie kopumā izklāstīti tādā pat secība kā Pirmaja nodaļā

Nosacījumi: 

Līgumā vai Darījuma memorandā precīzi janorāda vai pastāv kādi īpaši nosacījumi finansējuma saņemšanai, aktieru izvēlei vai kādi citi nosacījumi, kuriem jabūt pilnībā atklātiem.

“Pay or Play” nosacījumi garantē līgumslēdzēja drošību, jo režisors saņems pilnu atlīdzību pat ja viņš/ viņa nestrādās pie dotā projekta.

Režisoram jāsaņem “Pay or Play” garantijas, ja tādas tiek sniegtas jebkuram citam līdzstrādniekam.

Scenārists-režisors vai tas, kas ierosina projektu, varētu vienoties par “Pay or Play” garantiju statusu, tas ir, par līgumā nostiprinātām tiesībām veidot filmu un saņemt atlīdzību..

Atklātība:

Gadījumos, kad producents ir projekta ierosinātājs, visas detaļas, kas jebkādā veidā skar režisora darbu (tādas kā “zvaigžņu” (aktieru) izvēle, budžets, vienošanās ar rakstnieku, tiesību situācija ar literāro pirmavotu u.t.t.) un kas ir panāktas pirms režisors iesaistās projektā, producentam pilnā apjomā ir jadeklarē līguma slēgšanas stadijā.

Budžets:

Režisora pienākums ir strādāt apstiprinātā budžeta ietvaros.

Režisoram jabūt pilnīgi pieejamām visām budžeta sadaļām, kas attiecas uz viņa darbu.

Jebkādas budžeta izmaiņas nekavējoties jādara režisoram zināmas.

Režisoram jādod saprātīgs laiks, lai reaģētu/ pielāgotos budžetam vai budžeta izmaiņām.

Līguma darbības laiks

Projekta attīstīšana

Atsevišķos gadījumos ieteicams vispārējs Projekta attīstīšanas līgums, kurā noteikta apmaksa un skaidrs beigu datums.

Tajā jādod tiesības Režisoram veidot filmu, paredzētais projekta sākuma datums un noteikts soda naudas apjoms gadījumā, ja Režisoram netiek uzticēts veidot filmu

Minimālais līguma darbības laiks:

Ja termiņi ir saspringti, kā, piemēram TV filmām, skaidri jānosaka adekvāts minimālais līguma darbības laiks un jāparedz darba samaksa, ja tas tiek pārsniegts.

Līguma darbības periodi:

Sagatavošanas.

Filmēšanas.

Montāžas līdz galīgai attēla montāžai.

Skaņu celiņš un pārraksts.

Nodošana, reklāma un izlaide uz ekrāna.

Ekskluzivitātes (izņēmuma) periodi:

Noteikt kuri periodi ir

“Pilnīgi ekskluzīvi” vai

“Neekskluzīvi Pirmās prioritātes” vai

“Neekskluzīvi atkarībā no režisora pieejamības”

Samaksa par “Pilnīgi eksklusīvu” periodu var būt augstāka.

Līguma pagarinājumi:

Jāvienojas par punktiem, ja tiek pārsniegts līguma beigu termiņš (ja iespējams).

Pagarinājumi var būt apmaksāti vai neapmaksāti (parasti tas atkarīgs no atalgojuma lieluma)

 Darba stundas/dienas (var būt atšķirības atkarībā no likumdošanas):

5 dienu darba nedēļa vienmēr atzīstama par labāku veselības un citu apsvērumu dēļ

6 dienu darba nedēļa ir pieļaujama īpašu apsvērumu dēļ vienojoties vai filmējot “dabā”

Ieteicamajai darba dienai jābūt maksimāli 10 stundas garai, izņemot speciālas vienošanās ar uzņemšanas grupu. (Režisori vienmēr strādā daudz ilgāk).

Brīvdienas un atpūtas dienas, maksa par brīvdienām:

Brīvdienām, kas piešķirtas aktieriem un grupai, jāattiecas arī uz režisoru.

Brīvdienas var būt apmaksātas vai nē - atkarībā no vietējiem izkārtojumiem un likumdošanas

 Mātes/ tēva atvaļinājums:

Jābūt paredzētam saskaņā ar nacionālo likumdošanu vai vienošanos

Veselība un darba drošība:

Producents vienmēr kopīgi ar pirmo asistentu (otro režisoru-) un/vai ražošanas (tehnisko) menedžeri (pie mums laukuma administrators?) ir galvenie atbildīgie, tomēr režisora atbildība skaidri jānosaka līgumā.

Atcelšana no amata:

Neviens režisors nevar tikt atcelts no amata bez pamatota iemesla un rakstiska paziņojuma (piemēram, uz nedēļu)

Atcelšana no amata “force majeure” dēļ vai līguma pārtraukšana ir pieļaujama, ja visi pārējie galvenie uzņemšanas grupas dalībnieki arī tiek atcelti no amata vai ar viņiem tiek izbeigtas līgumattiecības/

Režisoram jāsaņem pilna samaksa līdz atcelšanas/ līguma pārtraukšanas dienai, pilni atlīdzības procenti un ar tiem saistītā peļņa, tiesības, honorāri u.t.t., kā arī jebkādi nesamaksātie izdevumi

Pieņemšana atpakaļ darbā:

Režisoru jāpieņem atpakaļ darbā, ja filmēšana tiek atsākta pēc “force majeur” pārtraukuma vai darbu apstādināšanas.

Līgumsaistību izbeigšana:

Ja līgumattiecības tiek izbeigtas jebkāda iemesla dēļ, atskaitot juridisku, fizisku vai garīgu nespēju veikt pienākumus, saistību neizpildes vai patiesa “force majeure”, režisoram jāsaņem pilna alga un visa peļņas daļa/ tiesības/ honorāri saskaņā ar līgumu.

Līgumsaistību pārtraukšanai nespējas vai saistību nepildīšanas dēļ iepriekš jānosūta rakstisks brīdinājums ar iespēju labot jebkādu tā saukto “kļūdu”

 Atlīdzība:

Atlīdzībai par režiju jābūt vismaz apmēram 3-4% no budžeta līdz pat 10% atkarībā no režisora statusa un līguma ilguma un tipa .

Atlīdzība ir tikai par darbu pie filmas un neietver maksu par izmantošanas tiesībām.

Tomēr dažās teritorijās atlīdzība par režiju var iekļaut tiesības uz iepriekšpārdošanu vai tiesības uz pirmo izmanošanu (piem. “Primārās tiesības” Vācijā)

Atlīdzībai jāpieaug proporcionāli, ja budžetu palielina, pēc tam, kad notikusi vienošanās par līguma nosacījumiem.

Atlīdzību aprēķinot, jāņem vērā, sešu dienu darba nedēļa (ja piemērojams). Jebkuras dienas alga jāaprēķina kā vismaz 1/5 no nedēļas algas apjoma.

Ievērojama daļa no atlīdzības jārezervē kā likumīgi nodrošināta ķīla pirms filmēšanas perioda uzsākšanas (tā dēvētais “escrow” Apvienotajā Karalistē un ASV)

Atlīdzības izmaksu posmi:

Ja puses nav vienojušās citādi, maksājumi jāsadala pa visiem līguma posmiem; sākotnējos maksājumus vienmēr nosakot augstākus nekā sekojošos.

Atlīdzības atlikšana vai “investīcija” (ja piemērojams):

Nedrīkst būt lielāka par atlikto atlīdzību producentiem un citiem. .

Tā jāatgūst vai nu pirmām kārtām, vai vienlīdzīgi un proporcionāli ar pērējiem investoriem.

Deferments may justify higher profit participation, or even a co-producer’s share or title.Atliktā atlīdzība var attaisnot augstāku līdzdalību peļņā vai pat kopproducenta daļu vai statusu.

Dienas nauda vai iztikas minimuma pabalstus, atrodoties prom no mājām, maksā producents un tie nedrīkst būt zemāki nekā producentam un galveno lomu izpildītājiem, izņemot izcilas zvaigznes.

Saskaņoti izdevumi, ko veicis režisors, ir nekavējoties jāpieņem atmaksai, uzrādot čeku.

Pensiju plāns:

Darba devējam jāiegulda līgumā paredzēts procents režisora ​​pensiju plānā, papildus Valsts apdrošināšanas / sociālās nodrošināšanas maksājumiem.

“Pieturēšanas” maksa (pirms ražošanas uzsākšanas vai pēc tās apturēšanas):

Tā jāmaksā, ja režisors šajā laikā ir pieejams, iespējams zaudējot citu darbu.

Darba atvasinājumi, “rimeiki”, utt. (skatīt arī Maksa par tiesībām): ¹

Sākotnējam režisoram ir tiesības veidot jebkādu darba atvasinājumu. Ja tas netiek piedāvāts, ir jāmaksā atlīdzība, atbilstoša atvasinājuma budžetam.

Sākotnējam režisoram jāsaņem samaksa par rimeiku, atbilstošu tā budžetam.

Ja sekojošs TV seriāls tiek veidots, balstoties uz filmu, vai filma, kas balstīta uz televīzijas programmu, režisoram jāsaņem papildus atlīdzība, kas noteikta līgumā

Naudas balvas:

Naudas balvas vai godalgas, ko iegūst filma, pienākas režisoram, ja vien nav noteikts citādi

Titri:

Režisora tiesībām, ka tā vārds tiek minēts ekrāna titros un citur, jābūt detalizēti noteiktām līgumā. Tas pastiprina autora morālo tiesību apliecinājumu. (sk.Ceturtā daļa)

Titri uz ekrāna

Režisoram ir tiesības, ka viņa vārds tiek minēts atsevišķi uz ekrāna vai nu kā pēdējais pirms sākas filmas darbība, vai arī kā pirmais pēc filmas darbības noslēguma.

Piederības titrs (….filma” vai “A film by ... ), ir jāpiešķir, ja nepieciešams.

Titrs “.... scenārijs un režija” ir jāpiešķir, ja nepieciešams. (Scenārija uzrakstīšana ir atsevišķa līguma priekšmets

Burtu lielumam attiecībā pret nosaukumu un citiem vārdiem titros nedrīkst būt mazāks nekā pārējiem galvenajiem līdzstrādniekiem

Režisoram ir tiesības noņemt savu vārdu no titriem, ja producents vai finansētājs filmu ir būtiski pārmontējis bez režisora piekrišanas.

Citi titri
(Maksas reklāmas, stendi, web-lapas, DVD, plakāti, rakstveida materiāli uc)
Režisora ​​vārdam ir jābūt lielam, pietiekami skaidram, lai tas būtu pilnībā salasāms, un vismaz tikpat lielam vai pamanāmam pēc izmēra vai citā ziņā attiecībā pret filmas nosaukumu tāpat kā pret jebkuru citu titru
Producentam ir pienākums (a) pieprasīt trešo personu lietotājiem, lai tie izpildītu prasības par titru lietošanu un (b) panākt ka šīs prasības tiek pildītas un tiek izlabotas jebkāda veida kļūdas

Fragmentu izmantošana:

Izmantojot darba fragmentus, režisora vārdam jābūt minētam un jāsaņem atļauja.

Režisora un Producenta lomas:

No Režisora var vienīgi prasīt, lai viņš strādātu ar vienu konkrētu producentu, kura vārdam jāparādās līgumā.

Režisors

Uzņemas vispārējo māksliniecisko atbildību par Filmu; strādā kopā ar producentu, lai vislabākā veidā izmantotu laiku, personālu un tehniku norunātā budžeta ietvaros; ja režisors nav scenārija autors, strādā ar rakstnieku (un atsevišķos gadījumos ar producentu) pie scenārija; kopā ar mākslinieku (un atsevišķos gadījumos producentu) izlemj par dekorācijām un filmēšanas vietām; vada aktieru izvēli; vienpersoniski nevienam neiejaucoties, vada aktieru spēli, filmēšanu un skaņu ierakstu; vada montāžu un visu pēcuzņemšanas procesu.

Producents

Uzņemas vispārējo finansiālo un administratīvo atbildību par filmu (kaut arī viņš/ viņa ir iesaistīta diskusijās par daudziem mākslainieciskiem jautājumiem un režisoram arī ir zināma finansiāla atbildība).

Producents un Režisors

Apņemas apspriest savā starpā visus būtiskos jautājumus, kas skar filmu, ieskaitot scenāriju, aktieru izvēli, formātu, garumu, krāsu, uzņemšanas stilu, vecuma ierobežojumus, budžetu, ražošanas plānu, filmēšanas vietas, laboratoriju, titrus, pēcuzņemšanas plānošanu, mūziku, pārrakstu, izlaišanas uz ekrānu plānošanu uc.

Papildus producents/ koproducents (ja nepieciešams)

Viņu lomām jābūt precīzi definētām līgumā, skaidri nosakot, ka viņi nedrīkst iejaukties nevienā no režisora funkcijām vai viņa/ viņas attiecībās ar Nominēto Nozīmēto producentu.

Kopīgi Producenta un Režisora apstiprinājumi

Visi budžeta elementi, kas skar režisoru

Kalendāra plāns (Kopējā budžeta sadaļa, kas atrodas producenta pārziņā)

Galveno lomu izpildītāji un uzņemšanas grupa (Režisors ir primārais, izvēloties radošos līdzstrādniekus, producents – administratīvos. Režisors vienpersoniski izvēlas Pirmo Asistentu (pie mums – otro režisoru) un Galveno Operatoru)

Reklāmas video/ elektroniskie preses materiāli: uzņemšanas laukuma/dekorācijas pieejamība, uzņemtā materiāla, kurā attēlots režisors, atlase

Filmas galīgā versija

Ziemeļvalstīs un dažās citās režisoram ir pilnīga kontrole pār māksliniecisko pusi, ieskaitot Galīgo Filmas Montāžas versiju. Tas ir risinājums, kam FERA dod priekšroku. Dažās valstīs par Galīgo Versiju jāvienojas Režisoram un Producentam, kas ir pieņemami. Dažās citās savukārt Galīgo Versiju saskaņā ar līgumu nosaka Producents/ Finansētājs. Tas FERA ieskatos ir nevēlams risinājums.

Jurisdikcija un arbitrāža.

Līgumā jābūt ietvertiem pantiem par domstarpību risināšanu saskaņā ar vietējām procedūrām Līguma slēgšanas teritorijā (formāli – valsts, kurā dibināts producēšanas uzņēmums)

Tāpat līgumā jānosauc ražošanas kompānijas augstāka amatpersona, ar kuru režisors var konfidenciāli pārrunāt gadījumus, kad iestājas pilnīga attiecību saraušana ar Nominēto Producentu

3. Ekonomiskās tiesības

Izmantošanas tiesības ir atšķirīgas no režijas darba. Līgumā jāuzskaita tiesības, kas tiek piešķirtas Producentam vai Finansētājam, to samaksa, vai tiesības tiek piešķirtas uzreiz vai tiek nodotas ar licenci un uz cik ilgu laiku FERA iesaka tiesību atdošanu atpakaļ filmas veidotājiem, ja producents nepilda būtiskas līguma saistības. Tiesību nodošanas presumpcija nav režisora interesēs un to vajag neitralizēt ar precīziem un detalizētiem līgumiem.

Ekonomisko tiesību nodošana:

Ekonomiskās izmantošanas tiesības tālāknodošanas nolūkā var tikt definētas un grupētas ļoti dažādos veidos.

Tās var piemērot jebkurai filmai vai programmai, kas veidota jebkādam sākotnējam medijam vai tirgum. Zemāk ir uzskaitīti svarīgākie no tiem. Vācijā un Apvienotās Karalistes televīzijā samaksa par pirmo izmantošanu ir iekļauta atlīdzībā par režiju (“Primārās tiesības” Vācijā)

Kino

Filmas izrādīšana nacionālajos kinoteātros

Filmas Izrādīšana pārējā pasaulē (parasti sīkāk iedalīta teritorijās vai teritoriju grupās)

Filmas izrādīšana citās publiskās vietās (piemēram, ne kinoteātrī, videoprojekcija, kuģos, lidmašīnās uc.

TV

Pārraides nacionālajā televīzijā, ieskaitot bezmaksas nekodētos kabeļu tīklus, kam nav nepieciešama abonēšana

Pārraides abonentu TV kabeļtīklos, maksa par skatīšanos, maksa par notikuma noskatīšanos, video pēc pieprasījuma, satelīttelevīzija, privātās viesnīcu sitēmas utt.

Pārraides ārzemju TV (ASV)

Pārraides ārzemju TV (pārējā pasaule, parasti iedalīta apakšgrupās)

Pārraides kabeļtelevīzijā Eiropā.

Privātās kopijas tiesības.

DVD & Spēles

DVD patapināšana (lai noskatītos kā bibliotēkā), pārdošana un/vai noma (iesk. visus nākotnē iespējamos formātus).

Datoros balstīti mēdiji un video spēles (CD-ROM, CD-I un līdzīgas sistēmas utml.)

Digitalizēšana/ Internets

Digitālā un/ vai Interneta pārraide /“darīt pieejamu” tiesības (piem, reālā laikā pa internetu pārraidīta informācijas plūsma = straumēšana, lejuplādēšana, aušuplādēšana, laiknobīde (timeshifting) = programmas ieraksts saglabāšanas mēdijā, lai noskatītos/noklausītos vēlāk patērētājam izdevīgā laikā), platjosla, video uz pieprasījumu, elektroniska pārdošana tieši patērētājam (electronic-sell-trough) uc.)

Visas mobilās iekārtas un formāti (mobīlie telefoni, netbuki, I-padi uc.)

Citas

Papildus, atvasināti un/vai pakārtoti darbi un/vai produkti, kam ir sakars ar Filmu (piem, pārdošanu veicinoši un/ vai multimediāli produkti).

Filmas reklāma, publicēšana, mārketings un/ vai izmantošana (ieskaitot ar treileru palīdzību, reklamēšanu, mārketingu, elektroniskos preses komplektus, reklāmfilmas, tādas kā “aiz kulisēm”, “kā tika uzņemta” vai līdzīgas filmas vai programmas)

Remake rights (various, film, TV, etc.)

Pēcsižeta (sequel) un pirmssižeta (prequel) tiesības.

Dažāda tipa atvasināti darbi (spinoffs)

Klipi

Skaņu celiņa pārdošana. (Sound track sales)

Tiesības uz ierakstu izglītības vajadzībām (nereti ar likumu noteiktas, nevis līguma sadaļās)

FERA uzskati par tiesību nodošanu:

Tiesību nodošanai ideāli nevajadzētu būt pilnīgai un uz visiem laikiem.

Tiesības var tikt licenzētas vai nodotas, bet FERA ieteiktais maksimālais periods ir uz 30 gadiem, pēc šī termiņa beigām tām jāatgriežas pie filmas veidotājiem: režisora, scenārija autora un komponista, un atsevišķos gadījumos pie producenta.

Pilnīga tiesību atpirkšana nav pieņemama. Režisora tiesības var tikt nodotas katra atsevišķi vai pa grupām, vai visas uzreiz, bet katra tiesība vai tiesību grupa, tās nodošanas metode, termiņi un samaksa jānosaka līgumā. (Skatīt ‘FERA tiesību kontrolsarakstu” zemāk)

Par jebkuru tiesību izmantot, reproducēt, izpildīt, prezentēt, kopēt, izplatīt, izrādīt, pārdot, iznomāt, mārketēt, reklamēt, licenzēt un /vai citādi izmantot filmu vai programmu ir jāmaksā.

Jebkura tiesība, kas nav vārdā nosaukta un minēta kā tālāk nodota, ir paturēta.

Nekādas nākotnē radušās tiesības nevar tikt uzskatītas kā tālāknodotas. Kur nacionālā likumdošana to pieļauj, līgumam tas jāizslēdz.

No jebkādas “padarīt pieejamu tiesību” presumpcijas ideālā gadījumā būtu jāizvairās strkti formulējot līguma pantus, kā minēts iepriekš.

Jurisdikcijās, tādās kā Vācijā un Itālijā, kurās tā dēvētā “taisnīgā atlīdzība” par “padarīt pieejamu tiesībām” ir pieprasīta ar likumu, nepieciešami strikti līgumi, lai nodrošinātu, ka maksājumi tik tiešām ir gan godīgi, gan proporcionāli.

“Cessio Legis” prakse, kāda tiek piekopta Austrijā , kur režisoram gandrīz nav tiesību pretoties un nav tiesību uz “taisnīgu atlīdzību”, ir absolūti nepieņemama.

Būtiskām līgumsaistību neievērošanām no producenta puses, tādām kā savlaicīgi producēt, izlaist vai ekspluatēt filmu noteiktā laika periodā vai līgumā noteiktu precīzu pārdošanas darbību neveikšanai vai peļņas pārskatu nesniegšanai, jānoved pie nekavējošas tiesību atgriešanas filmas veidotājiem.

Producentam vai Finansētājam, kas ieguvis režisora tiesības, jāapņemas nodot filmas vai programmas etalonkopiju attiecīgajai Nacionālai Filmu bibliotēkai vai Institūtam un turēt augstas kvalitātes etalon/ oriģinālkopiju drošā vietā, kas darīta zināma režisoram.

Saņemt atlīdzību par ES Privātās kopijas, kabeļu retranslācijas un ieraksta izglītības mērķiem tiesībām nepārprotami definētas jāsaglabā, neatkarīgi no tā, kādu tiesību nodošana tiek veikta.

Tiesības un autortiesību maksājumi:

Tiesības un autortiesību maksājumi ir ļoti svarīgi nedrošā un nepietiekami apmaksātā profesijā. Zemāk minētas izplatītākās maksājumu sistēmas ar piemēriem. Dažas noteiktas pateicoties labvēlīgai nacionālai likumdošanai; citas ietvertas likumdošanā ( nereti kā ES Direktīvu rezultāts) un citas noteiktas vienošanās rezultātā. Dažas iekasē un sadala Autortiesību kolektīvās pārvaldes sabiedrības, citas veic aģenti vai pat tieši tiesību turētāji.

Piedalīšanās bruto ienākumos vai peļņā

Procenti no bruto ienākumiem pārdošanas vietā

piem. Francijas NKC nodoklis no kino biļetes saskaņā ar SACD² līgumu (ar avansa izmaksu) e.g. French CNC cinema ticket levy under SACD Contract (with advance payment)

Procenti no DVD un Video uz pieprasījumu (VUP) bruto ienākumiem saskaņā ar SACD līgumu (ar avansa izmaksu)

Procenti no oficiali dokumentētiem ienākumiem pēc “izmaksu” atskaitījuma.

Piem. ASV maksa par mākslas filmām saskaņā ar DGA līgumu (1,8% no ieņēmumiem pēc 40% izplatīšanas izmaksu atskaitījuma)

Procentuāla peļņas daļa no izplatītāja vai producenta peļņas (parasti netto, ne brutto)

Ļoti vienkārši piem. - autoratlīdzības par Dānijas filmām, kas tiek izmaksātas pēc privātā ieguldījuma un izlaides izmaksu atlīdzināšanas.

Daļa no maksājumu bloka
piem. Autoratlīdzība Apvienotās Karalistes TV saskaņā ar deklarēto izmantojumu un ienākumiem.

Sarunās panāktās nacionālās vienošanās

Honorāri vai maksa par atkārtotu izmantošanu atbilstoši kolektīviem/ arodbiedrību līgumiem

piem, maksa par filmas atkārtotu izrādīšanu TV ASV

Tiesību maksājumi saskņā ar nacionālās industrijas regulējumu.

1. TV tiesību maksājumi Francijā saskaņā ar SACD/ TV līgumiem (ar avansa samaksām)

2. VUP³ maksājumi Francijā saskaņā ar SACD/ izplatītājs līgumiem

3. Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju maksājumi saskaņā ar arodbiedrību līgumiem vai ģilžu vienošanos.

Tieši ar likumdošanu noteiktās

ES Nomas un patapinājuma tiesības

ES Kabeļu retransmisijas un privātās kopijas tiesības saskaņā ar nacionāla fiskālo regulējumu.

Līgumā panāktās individuālās vienošanās:

Peļņas daļa (skatīt 3 augstāk)

Avansa maksājumi par nodotām vai licenzētām tiesībām (skatīt zemāk FERA tiesību pārbaudes lapu)

Atliktais atalgojums vai atalgojuma “investīcija”

Patiesi atlikta atalgojuma izmaksai, kas, piemēram, Dānijā jāizmaksā pēc tam, kad filma nes peļņu, vienlīdzīgi un proporcionāli kopā ar pārējiem (privātiem) investoriem Tam jārezultējas augstākā peļņas daļā.

Prēmijas par sasniegumiem (Dānija, Vācija, Apvienotā Karaliste, ASV)
piemēram, atkarībā no biļešu pārdošanas ienākumiem vai budžeta mērķu sasniegšanas

Maksa par pēcsižetu un atlīdzība par formātu Sequel Payments and Format Fees

Rimeiki

Fiksētiem atalgojumiem jābūt ierobežotiem apjoma un laika ziņā
piem, klipi Dāņu līgumā .

FERA uzskati par atlīdzību par tiesībām.

Labvēlīgi Intelektuālā īpašuma likumi, kā Dānijā, Francijā, Spānijā, Itālijā un Polijā, padara vieglāk sasniedzamu atlīdzību par tiesībām. Uz ES parlamentu un atsevišķām valstīm jāizdara spiediens, lai tās pieņemtu labvēlīgākus likumus.

Maksa par tiesībām, tādām kā nomas un patapinājuma tiesībām, nedrīkst būt apvienota ar atlīdzību par režiju. (Primārās tiesības Apvienotajā karalistē un Vācijā ir izņēmums).

FERA atbalsta avansa maksājumus saistībā ar bruto ienākumiem vai peļņu

Labākie līgumi dod iespēju saņemt atlīdzību par tiesībām vairākos veidos par katru darbu. Piemēram, SACD Līgums kā standartu satur trīs veidus.

Sekojošie nosacījumi ir būtiski vairākuma maksājumu saņemšanai.

1. Tiešie maksājumi no iekasēšanas aģentiem vai kolektīvās pārvaldes sabiedrībām.

2. Pastāvīga pieeja vienošanām par samaksu un izplatītāju ienākumu datiem. (Francijas Nacionālā kino centra (CNC) 2010 gada “Caurspīdīguma vienošanās” starp Francijas režisoriem, scenāristiem, aģentiem un producentiem ir rekomendējama ar savu apņemšanos atklāti un godīgi sniegt ziņas par ražošanas datiem.)

“Dalība peļņā” ir bīstama “radošas” izplatītāju un producentu grāmatvedības dēļ.

Tā dēvētā “producenta peļņa” ir īpaši neuzticama. Visas peļņas daļas prasa ļoti stingrus līgumus, kas nodrošina, ka režisoram ir iespēja:

1. Regulāri auditēt atskaites reizi vai divas gadā.

2. Vienlīdz stingri pieejamības nosacījumi atskaišu auditēšanai ar visiem pārējiem dalībniekiem.

3. Pastāvīga un tieša jebkura iekasēšanas aģenta atskaišu saņemšana par rēķiniem un vienošanos

4. Producenta sods, apmaksājot audita izdevumus, gadījumos, kad noteiktā atlīdzība ir samazināta par vairāk nekā 5%.

Režisoriem ir tiesības uzstāt, lai autortiesību kolektīvās pārvaldes sabiedrībās tiktu ievērota demokrātija, tās būtu efektīvas un godīgi pārvaldītas.

FERA TIESĪBU KONTROLSARAKSTS

Ātrs pārskats pār tiesībām, to nodošanas termiņiem un maksājumu metodēm. Aizpildot rūtiņas ar producenta piedāvātajiem skaitļiem var būt lietderīgi vedot sarunas par līgumu.

	TIESĪBAS	Pārdotas/ licenzētas?	Maksājuma veids	Nodošanas termiņš
	Kino
	Izrādīšana nacionālajos kinoteātros
	Izrādīšana kinoteātros (pārējā pasaulē)
	Izrādīšana citās publiskās vietās, piem, ārpus kinoteātriem, videoprojekcija, kuģi, lidmašīnas utt.
	TV
	Izrādīšana nacionālajā televōzijā, ieskaitot bezmaksas kabeļtīklus.
	Izrādīšana abonent kabeļtelevīzijās, “maksa par noskatīšanos”, “maksa par notikumu”, “video uz pieprasījumu”, kabeļu retranslācija un satelīttelevīzija, privātās viesnīcu sistēmas utt.
	Izrādīšana ārzemju televīzijās.
	DVD/Videospēles
	DVD patapināšana, noma, pārdošana un/ vai noma (ieskaitot nākotnē iespējamos formātus?)
	Datormediji un videospēles (CD-ROM, CD-I un līdzīgas sistēmas utt.)
	Internets
	Digitālās un/vai interneta pārraides/ “darīt pieejamu tiesības” (piem, lejuplādēšana, augšuplādēšana, straumēšana, video uz pieprasījumu, elektroniska pārdošana tieši patērētājam uc.)
	Pārraidīšana ar mobilajām ierīcēm (telefoni, portatīvie video formāti, I-padi uc.)
	Citas
	Papildus, atvasināti un/ vai pakārtoti darbi un produkti, kas saistīti ar Filmu (piem, mārketinga un/ vai multimediāli produkti)
	Filmas reklamēšana, publikācija, mārketings un/ vai ekspluatācija (ieskaitot ar treileriem, reklāmu, mārketingu, elektroniskiem preses komplektiem un reklāmfilmām, tādām kā “aiz kulisēm”, “kā tika uzņemta” vai līdzīgām filmām vai programmām)
	Rimeika tiesības (dažādas)
	Pēcsižeta un pirmssižeta tiesības.
	Dažāda tipa atvasinājumi
	Klipi
	Skaņu celiņa pārdošana

4. Radošās un morālās tiesības

Dažās valstīs daudzas no tālāk minētajām radošajām tiesībām ir standarts; bet citās, kurās līgumslēgšanas kultūra ir īpaši labvēlīga producentiem un finansētājiem, režisora radošajām tiesībām jābūt skaidri definētām līgumā.

Radošās tiesības un nosacījumi:

Režisora galvenā radošā atbildība prasa, lai viņam būtu plašas un dažādas tiesības; neskatoties uz to, ka režisoram jāapsriež ar producentu pilnīgi visi filmas ražošanas aspekti. Visbiežāk radošo tiesību pārkāpumi notiek pēcuzņešanas periodā, īpaši sakarā ar montāžu.

Sagatavošanas periods

Aktieru izvēlei galvenokārt jābūt režisora ziņā, lai gan apspriežot ar producentu galveno lomu izpildītājus.

Producenta rosinātos projektos, zvaigžņu izvēle var jau būt notikusi pirms režisors tiek iesaistīts. Ja tas ir tā, režisoram tas jādara zināms.

Aktieru proves un darba sarunas (intervijas) notiek režisora vadībā un uzraudzībā.

Režisoram jābūt prioritārām tiesībām izraudzīties galvenos uzņemšanas grupas dalībniekus apspriežoties ar producentu. .

Līdzko režisors iesaistās, viņam/ viņai jābūt tiesībām tikties ar scenāristu un pārraudzīt visas scenārija izmaiņas.

Režisoru nekavējoties jāinformā par jebkādām budžeta izmaiņām.

Ar režisoru jāapspriež visi Sagatavošanas perioda, Filmēšanas perioda un Pēcuzņemšanas perioda kalendāra plāni. Kad par tiem panākta vienošanās, režisors strādā šo plānu ietvaros.

Režisors jānodrošina ar mierīgu privātu telpu vai kabinetu, kurā strādāt, un ar transportu pēc pieprasījuma.

Filmēšanas periods

Režisors ir galvenais radošais dzinējspēks uzņemšanas perioda laikā ar vienpersoniskām tiesībām uzņemšanas laukumā.

Režisoram jābūt iesaistītam jebkādās uzņemšanas plāna izmaiņās.

Uzņemtajam materiālam jābūt pieejamam režisoram katru dienu vislabākajā iespējamajā formātā.

Uzņemšanas laukumā paralēla video filmēšana var tikt pielietota vienīgi ar režisora piekrišanu un viņa/ viņas pārziņā

Režisors ir vienīgais, kas drīkst izteikt ieteikumus montāžas režisoram sagatavojot “melno” montāžu. .

Montāžas periods

Neviens cits, atskaitot montāžas režisoru, nedrīkst skatīties “melno montāžu” bez režisora piekrišanas.

Nav pieļaujams, ka producents vai darba devējs montē režisoram “aiz muguras”.

Režisoram pienākas adekvāts laika periods filmas montāžai, lai vienatnē kopā ar montāžas režisoru sagatavotu Režisora pirmo montāžas variantu bez jebkādas iejaukšanās no malas.

Atkarībā no kalendāra plāna un budžeta, laiks, lai sagatavotu Režisora pirmo montāžas variantu, jābūt ne mazākam kā vai nu:

1. vienai montāžas dienai par katru uzņemšanas dienu vai

2. 50% no kopējā plānotā montāžas perioda no uzņemšanas perioda beigām līdz galīgai attēla montāžai, kurš no abiem ir garāks.

Režisora Pirmais montāžas variants dienā, par kuru vienojas, tiek parādīts producentam pirms pēcuzņemšanas perioda uzsākšanas.

Finansētāja un producenta (-tu) piezīmes par filmas montāžu jāapvieno vienā piezīmju blokā, ko režisoram izsniedz nominētais producents.

Skaņa un Pārraksts

Režisors dod norādījumus komponistam, izvēlas mūzikas ieraksta fragmentus un kontrolē mūzikas ierakstu.

Režisors parasti piedalās mūzikas ierakstos

Režisors dod norādījumus skaņu operatoram un vada dublāžas ar aktieriem. .

Režisors vada filmas pārrakstu.

Režisors ir klāt pie attēla korekcijas, pārrauga digitālos efektus un darbu pie filmas noslēguma.

Papildus filmēšana / Otrā uzņemšanas grupa

Režisoram pieder prioritāras tiesības veidot jebkādu papildus materiālu. .

Ja režisors ir aizņemts vai atsakās, ar viņu jākonsultējas par režisoru aizstājēju. .

Iepriekšējas skates

Režisoram pienākas 2 publiskas skates pirms galīgās montāžas, atkarībā no budžeta..

Parasti režisoram jāsaņem ziņa par skati desmit dienas iepriekš, lai sagatavotu skaņu un attēlu.

Režisoram iepriekš jāpaziņo par skates norises vietu un laiku.

Braucieni turp un atpakaļ, kā arī naktsmītne ir jāapmaksā, ja skate notiek vairāk nekā 30 jūdzes no dzīvesvietas.

Papildus motāža

Režisoram jāveic vai jākontrolē jebkāda vēlāk pieprasītā montāža neatkarīgi no laika, kas pagājis pēc filmas izlaišanas uz ekrāna. Pārmontāža juridisku vai cenzūras iemeslu dēļ, vai reklāmas iespraudumi (morālo tiesību priekšmets) varētu būt kā izņēmums.

Producentam vai izplatītājam jāpielieto “visas saprātīgās pūles”, lai sazinātos ar režisoru un uzaicinātu viņu uzraudzīt pārmontāžu.

Ja režisora klātbūtne nav iespējama, ar viņu jākonsultējas par pārmontāžu.

Var vienoties par papildus atlīdzību par pārmontāžu.

Jurisdikcijās, kur režisoram pieder vispārēja mākslinieciskā kontrole, ja producents/ finansētājs nav vienis prātis ar režisoru mākslinieciskajos jautājumos par filmas galīgo versiju, režisoram ir pēdējais vārds. Nekāda papildus montāža nevar notikt bez viņa/ viņas atļaujas un kontroles.

Pārfilmēšanas

Ja režisoru ataicina papildus darba veikšanai, jāvienojas par atalgojumu saskaņā ar līgumā noteikto līmeni (ja atalgojums par režiju ir augsts, režisors ne vienmēr var izmantot šo priekšrocību).

Maksa par darba dienu jāaprēķina vismaz kā 1/5 daļa no nedēļas algas.

Kopijas, Izlaišana uz ekrāna, Reklāma.

Režisoram pienākas 10 bezmaksas DVD un/ vai Blue-Ray nobeigtas un iedublētas filmas kopijas.

Režisoram likumīgi jābūt tiesībām izmantot filmas fragmentus personiskam demonstrācijas rullim uz DVD vai tiešsaistē.

Režisoram jābūt atļautai pieejai filmas kopijai vai elektroniskai kopijai pēc izlaišanas uz ekrāna, lai privāti noskatītos un parādītu potenciālajiem darba devējiem.

Režisoram ir tiesības būt iesaistītam filmas reklamēšanā.

Režisoram pēc producenta pieprasījuma jāsniedz dažādas biogrāfiskas detaļas reklamēšanas nolūkiem.

Producentam jānodrošina, lai preses un reklāmas pārstāvjiem būtu informācija par režisoru.

Producentam jāpielieto “visas saprātīgās pūles”, lai nodrošinātu, ka režisora vārds tiek minēts visos filmas reklāmas materiālos.

Režisoru jāielūdz uz nozīmīgākajām filmas pirmizrādēm vai festivāla skatēm Eiropā un ASV, izdevumi ne mazāki kā par nominēto producentu.

Režisoram jāsaņem līdzekļi transporta izdevumiem, naktsmītnei un dienas nauda ne mazāka kā nominētajam producentam.

Režisora montāžas varianta izlaide uz ekrāna.

Teritorijās, kurās režisoram līgums nedod iespēju veidot galīgo montāžu, filmas “Režisora galīgās montāžas variantu” dažkārt vēlāk izlaiž uz ekrāna. Tādu versiju drīkst tā nosaukt tikai ar režisora rakstisku piekrišanu.

Morālās tiesības

Morālās tiesības pieder režisoram kā privātai personai un nevar tikt nodotas tālāk. Tās īpaši attiecas (lai gan ne vienīgi) uz gatavo filmu. Atteikšanās no morālajām tiesībām dažās valstīs ir atļauta, bet tā nav režisora interesēs un no tās būtu jāizvairās.

Filmas kā vienota veseluma tiesības ir jāsaglabā. Tomēr režisoram jāizvērtē, ka tās var radīt problēmas izplatītājam FERA pieņem sekojošas TV pārraižu modifikācijas.

Reklāmas pauzes ar ierobežojumiem, kas regulē to biežumu, kā to paredz ES Audiovizuālo mēdiju pakalpojumu direktīva
(http://ec.europa.eu/avpolicy/reg/tvwf/advertising/shop/index_en.htm)

Lai nodrošinātu atbilstību nacionālajai likumdošanai.

Ja tām ir juridiski vai cenzūras iemesli.

Maza, neuzkrītoša kanāla logo ievietošana For display of a small, discreet channel logo

Paternitātes tiesībām jābūt nostiprinātām līgumā. Tās nodrošina režisora kā filmas veidotāja identitāti un ir pamats viņa vārda minēšanai titros un citur.

Par FERA

FERA, Eiropas kino režisoru federācija, ir bezpeļņas organizācija, ko veido 39 nacionālās kino un televīzijas režisoru ģildes un asociācijas no 29 Eiropas valstīm. Kopš tās dibināšanas Venecijā, Itālijā, 1980.gadā FERA savu uzmanību ir centrējusi uz tādu politiku veicināšanu, kas maksimalizē audiovizuālās industrijas radošo, sociālo un komerciālo potenciālu. FERA stingri iestājas par izteiksmes brīvību un mēdiju plurālismu un pārstāv režisorus kā galvenos audiovizuālā darba radītājus. Režisoram kā radošo lēmumu pieņēmējam kolektīvā mākslinieciskā procesā ir pilna atbildība par darba estētisko saliedētību un māksliniecisko vienotību. FERA aizstāv režisoru radošās un ekonomiskās tiesības kā būtisku Eiropas audiovizuālās kultūras daudzveidības sastāvdaļu. FERA mītne ir Brisele, Beļģijā.

Lai sazinātos ar FERA:

e-pasts:

telefons: +32 2290 0808

Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet:
www.filmdirectors.eu

Pateicības

Mēs izsakām pateicību Danish Film Directors, Directors UK, Francijas SACD , Zviedrijas TROMB , un Holandes VEVAM par finansiālu atbalstu Līguma projektam 2010. gadā. Paldies par konceptiem un izmantotajiem formulējumiem Danish Film Directors, Directors Guild of America, Directors UK, Screen Directors Guild of Ireland un Societé des Réalisateurs de Films. Un īpaša pateicība mūsu godājamajai juridisko konsultantu padomei: profesoram Bernt Hugenholtz), Borut Bernik Bogataj, Geraldine East, Sandra Piras, Florian Prugger, un Louise Worm.